Tāds kā klusums, bet ar trokšņiem.
Dīvaini!! Skanot pat lēnai mūzikai, tā nespēj mani padarīt vāju. Tā jau kļūst kā dzīves melodija, melodija pie kuras pierodi, tāpat kā cilvēku, kuru redzi ikdienā - Tu viņu redzi, dzirdi, atpazīsti izturēšanos, un rodas pieradums un varbūt pat pārlieku liela vienaldzība un vienāršums.
Iespiedies man galvā šis mazais citātiņš... varētu teikt, ka jau kurais!! Katram mans citātiņš kā pavediens, domas un EMOCIJAS! :) Nav svarīgi kā tu to izlasi, bet galvenais, ka aizdomājies.
I take a smile everywhere, everytime
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru